Kopš pērnā gada novembra Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš ieņem vēl vienu amatu. Viņš ir arī Eiropas Savienības Reģiona komitejas locekļa vietnieks jeb aizvietotājs.

Gunārs Ansiņš ES Reģionu komitejā saņem gandarījumu no informācijas, kas iegūstama citādākā skatījumā nekā līdz šim. Tā ir iespēja saprast citu valstu politiķu domāšanu. "Iepriekšējā reizē Briselē man bija iespēja salīdzināt Kohēzijas fonda priekšrocības Lietuvai un Latvijai. Tajā brīdī man gribējās būt par lietuvieti. Ar šo materiālu iepazīstināju premjerministru un Ministru prezidenta biroju, atbildīgos cilvēkus par fondiem, kuri diemžēl šāda līmeņa dokumentus nebija redzējuši," saka politiķis

"Viens no iemesliem, kāpēc es tam piekritu, ir visaptverošā dokumentu aprite, kas pieejama šajā Reģionu komitejā. Tā zināmā mērā nodrošina pilsētai informāciju par tiem lēmumiem, kādi Briselē tuvāko gadu laikā tiks pieņemti jautājumos, kas svarīgi gan reģioniem, valstīm, gan pašvaldībām," stāsta G. Ansiņš. Viņš secinājis, ka "valstī tomēr nav tādas vienotas sistēmas, kā šāda informācija var nonākt līdz novadiem, pašvaldībām, arī ministrijām. Latvijai, protams, ir sava pārstāvniecība Briselē, bet vienlaikus katra ministrija deleģē savu ministru uz Briseli konkrētos jautājumos un darbībās".

Formāli G. Ansiņš ir Ventspils mēra vietnieka Jāņa Vītoliņa aizvietotājs šajā komitejā. Pēc Ārlietu ministrijas informācijas, Latviju ES Reģionu komitejā pārstāv septiņi komitejas locekļi, kuriem ir septiņi aizvietotāji. G. Ansiņš ar J. Vītoliņu pienākumus sadala. "Piemēram, esam vienojušies, ka mana pārziņas joma ir saistīta ar vienu apakškomisiju. Reģionu komitejai ir vairākas komisijas, kas darbojas atsevišķi. Es pārstāvu to apakškomisiju, kas skar nodarbinātības un kohēzijas jautājumus. Vītoliņa kunga pārziņā ir citi virzieni. Mēs katrs strādājam savā apakškomisijā. Bet Reģionu komiteja kopā ir kā liela Saeima ar pārstāvjiem no visām ES valstīm," stāsta G. Ansiņš.

Latvijas Pašvaldību savienība savā kongresā deleģē locekļus un viņu vietniekus, kuri pārstāvēs Latvijas pašvaldības, un rekomendē valdībai tos virzīt darbam komitejā. Ministru kabinets izdod rīkojumu un nosūta to uz Eiropas Komisiju.

"Tas neaizņem daudz laika – tās ir četras reizes gadā, viena vai divas dienas jāpavada Briselē. Liepājas pašvaldība par to nemaksā ne centa, tomēr tiek noformēts neapmaksāts komandējums. Ceļa un naktsmītnes izmaksas sedz Eiropas Komisija. Un par ēšanu runājot, ja tu zinātu, cik maksā Reģionu komitejas kafejnīcā pusdienas, tad būtu laimīga, ja varētu būt tajā katru dienu. Tur pusdienas maksā divus latus," neslēpj domes priekšsēdētāja vietnieks.

1. un 2. aprīlī viņš pirmo reizi atradās komitejas plenārsēdē Briselē. Agrā rītā devās ceļā, 1. aprīlī plenārsēdes noslēgums pulksten 21. Nākamajā dienā pulksten 13 sēdes noslēgums, atgriešanās mājās, Latvijā. "Vēl jau man šī pieredze ir maza. Mani visvairāk tajā visā tracina agrie, vēlie reisi," atzīstas G. Ansiņš, jo garās dienas ir ļoti nogurdinošas. Šis brauciens uz plenārsēdi ir ārpus tām parastajām četrām reizēm gadā.

Šajā reizē viņš savā programmā iekļāvis arī tikšanos ar Latvijas pārstāvniecības ES padomnieci ES fondu jautājumos Ievu Valtmani. Pirms brauciena G. Ansiņš stāsta: "Eiropas Komisija ir izanalizējusi Latvijas piedāvāto kohēzijas politiku un piedāvājusi savus komentārus, kas pirms dažām dienām nosūtīti no Briseles. Tas nozīmē, ka šajā sarunā mēs varēsim daudz precīzāk izprast tās lietas, uz kurām Brisele norāda. Protams, viens ir redzēt dokumentu, bet pavisam kas cits – dzīvā saruna. Būs arī iespējams uzklausīt Ukrainas Ministru prezidenta vietnieka viedokli par reģionālo politiku un to, kā risināt šāda veida sarežģījumus, kādi pašlaik ir Ukrainā. Tiks izskatīts jautājums par sociālo nodarbinātību, un būs diskusija ar integrācijas komisāru, kā mazināt bezdarbu, kas visā Eiropā šogad ir palielinājies līdz 11 procentiem. Pēc tam no komisāra puses sekos arī konkrēta rīcība, finanšu darbības, kuras Latvija ne vienmēr izmantojusi, piemēram, Eiropas Komisijas tiešos konkursus, par kuriem ir pārāk maz informācijas." Viņš atzīst, ka lielā mērā katras šādas komitejas un komisijas locekļu, viņu vietnieku darbība un tās jēga ir atkarīga no katra paša.

Pirms G. Ansiņa Liepāju Reģionu komitejā pārstāvēja Pilsētas domes deputāts Guntars Krieviņš. No Grobiņas novada tajā darbojas Jānis Neimanis.

Uzziņai

ES Reģionu komiteja

Reģionu komitejas galvenais uzdevums ir nodrošināt pašvaldību un reģionālo varas iestāžu interešu pārstāvību ES. Reģionu komitejai ir konsultatīva nozīme. Tā pašvaldībām dod iespēju paust viedokli ES politikas un likumdošanas izstrādes procesā. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumu, ES Padome apstiprina Reģionu komitejas sastāvu. Tās pārstāvjus un viņu aizstājējus ievēlē  uz pieciem gadiem, ar iespēju tikt atkārtoti ieceltiem amatā. Šobrīd Reģionu komitejā kopumā ir 344 pārstāvji.

Avots – Ārlietu ministrija

 

Šīs publikācijas pasūtīja "Europe Direct" informācijas centrs Liepājā un projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu.

Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

liepajniekiem.lv