Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas pieprasītā satiksmes ministra Anrija Matīsa demisija varētu kavēt svarīgu jautājumu virzību Liepājas ostā, aģentūrai BNS atzina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Guntars Krieviņš.
"Matīss iepriekš ilgāku laiku bija Liepājas SEZ valdes loceklis, līdz ar to ir labi informēts par Liepājas SEZ attīstības virzieniem, projektiem un arī problēmām, kas būtiski atvieglo sadarbību un ikdienas darbu ar atbildīgo ministriju, risinot dažādus jautājums. Satiksmes ministra atbrīvošana, protams, ir valdības vadītājas kompetence, bet jaunam ministram noteikti būs vajadzīgs laiks, lai iepazītu detalizēti, kas ir Liepājas SEZ un Liepājas osta, kas varētu kavēt svarīgu jautājumu risināšanu un virzību," pauda Krieviņš.
Savukārt Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis aģentūrai BNS norādīja, ka Matīsa līdzšinējo darbību ministra amatā vērtē pozitīvi, bet no jebkādiem citiem komentāriem atturējās.
Rīgas brīvostas Sabiedrisko attiecību departamenta pārstāvis Mārtiņš Škapars aģentūrai BNS atzīmēja, ka parasti satiksmes ministrs vērtē Rīgas brīvostas darbu, nevis otrādi. "Brīvosta arī nevar pēc būtības vērtēt ministra darbu, tā šajā gadījumā ir valdības kompetence. Šā brīža situācija arī nekādā ziņā neietekmē Rīgas brīvostas darbību," viņš sacīja.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Straujuma pieprasījusi Matīsa demisiju, par ko mutiski ministru šorīt ir informējusi. Iemesls demisijas pieprasīšanai ir ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas "airBaltic" attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas.
"Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka "airBaltic" uzraudzība ir veikta neapmierinoši," pauda Straujuma. Plānots, ka no 7.novembra līdz jauna satiksmes ministra atrašanai attiecīgos pienākumus pildīs finanšu ministrs Jānis Reirs.
Tāpat vēstīts, ka valdība sēdē 3.novembrī aiz slēgtām durvīm pēc vairāk neka četru stundu diskusijām akceptēja "Prudentia" atrasto investoru "airBaltic".
Pēc valdības sēdes, Matīss, komentējot savus iepriekšējos iebildumus pret attiecīgā investora piesaisti, pauda, ka jebkurā darījumā ir riski un valdībā par attiecīgo jautājumu diskutēts četrarpus stundas, turklāt Satiksmes ministrijai uzdots nodrošināt visu nepieciešamo, lai akcionāru līgumu riski tiktu noņemti. Savukārt, runājot par savu politisko atbildību šajā jautājumā, ministrs atzina, ka ir daudz domājis un vērtējis, ko attiecībā uz "airBaltic" pēdējos četros gados varēja darīt citādi. "Visi šie lēmumi, protams, kaut kādā brīdī būs jāizvērtē ļoti nopietni," teica Matīss.
Tāpat ziņots, ka "airBaltic" investora meklējumus piesaistītais "Prudentia" septembrī paziņoja - esot izdevies atrast finanšu investoru "airBaltic" no Rietumeiropas, kas ir gatavs ieguldīt aviokompānijā apmēram 50 miljonus eiro, savukārt valstij būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Tāpat konsultants pauda - ja tuvākajā laikā līdzekļi netiks ieguldīti aviokompānijā, būs liels risks, ka tā nevarēs turpināt veikt maksājumus Kanādas ražotājam "Bombardier" par pasūtītajām lidmašīnām, tādējādi apdraudot līgumu un zaudējot naudu, kas ir samaksāta avansā. Savukārt valdība pēc šiem paziņojumiem no konsultanta pakalpojumiem atteicās saistībā ar konfidencialitātes noteikumu pārkāpumiem.