Panākumiem vainagojušās diskusijas, kas aizsākās izstādē Maskavā, kad Liepājas osta saņēma piedāvājumu piedalīties prāmju satiksmē. Piedāvājums tika izteikts uzņēmumam “Terrabalt”, kas organizē šādu pakalpojumu Liepājas ostā. Nu abi partneri atraduši kopēju valodu. Tas ir ļoti liels ieguvums, skatoties no tā aspekta, ka tiek popularizēta Liepājas osta – mēs ne tikai varam, gribam, bet arī veiksmīgi sniedzam šāda veida pakalpojumus.

Prāmju satiksme ar Krieviju vairāk liek saspringt muitas dienestiem un Robežsardzei. Taču līdz šim, prāmim “Petersburg” pirmās reizes ienākot mūsu ostā, visi dienesti parādījuši, ka spēj mobilizēties un atrisināt tādas problēmas, kuras nav ikdienas jautājumi.

Arī kravu pārvadātājiem tās ir jaunas iespējas – iespēja nogādāt preces un kravas tieši virzienā uz Krieviju.

Domāju, ka ikviena šāda prāmju līnija ar jauniem virzieniem ir ieguvums. Es to salīdzinātu ar tirgošanos – jo vairāk tirgotāju ir vienā vietā, jo klientam ir lielākas iespējas izvēlēties. Un, manuprāt, tas arī koncentrēs ap Liepājas ostu vairāk klientu tieši kravu pārvadājumu jomā.

Šobrīd ar Liepājas ostu sadarbojas divas prāmju līnijas. Viena ir “Stena Line”, kas ir pietiekami pazīstams uzņēmums - ļoti spēcīgs spēlētājs Baltijas jūrā. Domāju, jaunā prāmju līnija ir ne mazāk svarīgs klients, jo tā īpašnieks ir Krievijas dzelzceļš, kam finanšu resursi ir pietiekami. Un kura iespējās ir novirzīt vēl papildus kuģi šajā līnijā, ja būs nepieciešamība un atradīsim viņam kravas.

Katrs šodienas apstākļos skaita savu naudu, un ar mīnusiem noteikti nestrādās. Bet katrā ziņā mēs kā Liepājas osta esam gatavi līdzdarboties un palīdzēt uzņēmumam “Terrabalt” ar mārketinga pasākumiem, piemēram, izstādēs. Jo tā ir vistiešākā liepājnieku interese – panākt to, lai šī prāmju līnija strādā.

Mūspuses kravu pārvadātājiem, manuprāt, iestrādātāks virziens ir Vācija, taču domāju, ka tas ir laika jautājums. Jo tomēr preču apmaiņa starp Latviju un Krieviju ir pietiekami liela, un kravu pārvadātāji izvēlēsies prāmju satiksmi, izvērtējot tās izdevīgumu.

Varbūt neesmu tik liels optimists, lai trešo prāmju līniju prognozētu jau šā gada beigās, bet domāju, ka arī tas ir tikai laika jautājums, jo Zviedrijas virziens ir pievilcīgs, tas no Liepājas jau ir strādājis. Domāju, uzņēmuma “Stena Line” plānos jau pirmsākumos bija ierakstīts, ka viņi strādās pie šīs Zviedrijas līnijas.

Jebkurā gadījumā – tikko matemātika to atļaus, tā, domāju, tas arī notiks. Jo pēc vispārējiem aprēķiniem, kā viņi paši atzinuši, vienas jaunas līnijas atvēršana prasa pietiekami lielus ieguldījumus. Bet tas ik dienu tiek kalkulēts un izvērtēts.

Nebūtu pareizi teikt, ka prāmji, kas savulaik no mūsu ostas kursēja uz Zviedriju, no Liepājas aizbēga. Vienkārši preču plūsma, iestājoties ekonomiskajai krīzei, samazinājās tādā līmenī, ka tas vairs nebija aktuāli. Šobrīd situācija stabilizējas, preču apmaiņa aktivizējas, un līdz ar to atkal aktuāla kļūst prāmju līnija Zviedrijas virzienā.