Šobrīd Eiropa patvēruma jomā saskaras būtībā ar ārkārtas situāciju un, patīk mums tas vai ne, bet arī Latvija šajā procesā ir līdziesaistīta. Visdrīzāk Latvija nevarēs izvairīties no noteikta skaita bēgļu uzņemšanas, taču ir pārāk daudz neskaidru jautājumu – ko šie cilvēki darīs pēc tam Latvijā, kā notiks viņu integrācija, cik viņi ir nepieciešami darba tirgum un kā tos pieņems sabiedrība. Šobrīd valdības izveidotajai augsta līmeņa darba grupai ir jātiek galā ar ļoti daudziem jautājumiem, uz kuriem atbildes gaida arī pašvaldības.

Lai arī šobrīd joprojām nav skaidri pateikts, cik galu galā Latvija ir gatava uzņemt patvēruma meklētājus – sākotnēji apstiprinātos 250 vai tagad piedāvātos 776 – tomēr ir skaidrs, ka tas var notikt tikai izkliedēti vairāku gadu garumā, nevis visus uzreiz. Saskaņā ar patvēruma pieteikuma izskatīšanas procedūru visi patvēruma meklētāji sākotnēji nonāktu izmitināšanas centrā “Mucenieki”, savukārt pēc tam, kad drošības iestādes būs jau veikušas savas pārbaudes un atzinušas par pamatotu patvēruma piešķiršanu, tad jau šie cilvēki saņemtu aizsardzību Latvijā un tiesības te brīvi uzturēties, izvēlēties pilsētu, kur dzīvot, meklēt darbu, mācīties valodu utt. Nevar būt runas par bēgļu mākslīgu sadali uz reģioniem – katrs pats izvēlas, kur dzīvot un strādāt. Tiesa, pabalsts no valsts pienākas tikai pirmos deviņus mēnešus, līdz ar to šiem cilvēkiem svarīgi būs integrēties darba tirgū, taču, ņemot vērā situāciju nodarbinātības jomā Liepājā pēc rūpnīcas “Liepājas metalurga” krīzes, bēgļa statusa ieguvušajiem darba tirgū Liepājā sagaidāma liela konkurence.

Cik Liepāja ir gatava bēgļu uzņemšanai? Tas nav viennozīmīgi atbildams jautājums, jo šobrīd nav īsti skaidri pateikts no valdības puses, kas vispār no pašvaldībām tiek sagaidīts. Šis jautājums iekļauj ļoti daudz dažādu aspektu – izglītības pieejamību, sociālo palīdzību, dzīvošanu, veselības aprūpi, darba vietas u.c. Valdība šajā bēgļu jautājumā nav izpildījusi mājasdarbu un joprojām nav pateikta skaidra pozīcija, ko valsts šiem cilvēkiem nodrošina, un kā tas skars pašvaldības. Katrā ziņā no pilsētas puses mēs šobrīd esam identificējuši, ka Sociālais dienests un Izglītības pārvalde būs divas jomas, kuras pirmās saskarsies ar nepieciešamību reaģēt, ja kāds no bēgļiem par turpmāko dzīvesvietu izvēlēsies Liepāju. Tas, protams, prasa speciālistu sagatavošanu un speciālu apmācību, ņemot vērā gan valodas aspektu, gan arī kultūratšķirības.

Ja jautājums ir par dzīvesvietas nodrošināšanu, tad šāda palīdzība pašvaldībās saskaņā ar normatīvajiem aktiem bēgļiem nemaz nav paredzēta. Nebūtu pareizi bēgļiem piešķirt lielākas sociālās privilēģijas kā vietējiem iedzīvotājiem, kas visu mūžu ir strādājuši Latvijā un maksājuši nodokļus. Turklāt Liepājas pašvaldība te arī nemaz nevarētu līdzēt, jo tie dzīvokļi, kas ir pašvaldības rīcībā, tiek piešķirti daudzbērnu ģimenēm, sociāli mazāk aizsargātajiem, pēc nopietnām avārijām kā šovasar mājas uzsprāgšana Raiņa ielā. Uz šiem dzīvokļiem jau šobrīd ir rinda.

Katrā ziņā jautājums par patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā ir kļuvis par politisku izšķiršanos, kurā vismaz pagaidām nav saskatāma Saeimā ievēlēto partiju vienprātība. Ne velti šī jautājuma risināšanā ir iesaistījies arī Valsts prezidents, tiekoties ar visām valdības koalīcijas partijām, lai izdiskutētu argumentus. Savi argumenti ir gan “Vienotībai”, kas iestājas par papildu bēgļu uzņemšanu, gan arī nacionālajai apvienībai “VL-TB/LNNK” un Zaļo un zemnieku savienībai, ar ko “Liepājas partijai” ir noslēgts sadarbības līgums. “Liepājas partijā” valdē esam arī diskutējuši par bēgļu uzņemšanu, un mūsu viedoklis – viena no mūsu prioritātēm ir Latvijas drošība un, diskutējot par bēgļu uzņemšanu, šis aspekts ir jāņem vērā. Lai Latvijas sabiedrība būtu droša, ka starp šiem cilvēkiem neieplūst radikāli noskaņotie, no teroristiskajām organizācijām, ka tie ir lojāli Eiropas Savienībai un gatavi cienīt mūsu vērtības un tradīcijas, nerada apdraudējumu sabiedrībai. Bēgļu jautājumu risināšanā visām ES dalībvalstīm būtu brīvprātīgi jāpiedalās solidāri pēc savām iespējām, taču valdības neizdarīto mājasdarbu dēļ mēs šim solim neesam pienācīgi sagatavojušies, jo jautājumu šobrīd ir vairāk nekā atbilžu.