Finanšu ministrija brīdinājusi, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības Latvijai pieejamais finansējums no ES fondiem var samazināties, ņemot vērā līdzšinējās Lielbritānijas veiktās iemaksas ES kopējā budžetā.

Tas viennozīmīgi atstās ietekmi arī uz pašvaldību iecerēm un projektiem, taču ir skaidrs – ja arī pēc “Brexit” ES fondu finansējums saruks, tad noteikti ne krasi un ne tūlīt, ņemot vērā izstāšanās sarunām atvēlēto divu gadu termiņu.

Šobrīd pašvaldībā strādājam pie projektiem, kurus ir jārealizē šajā plānošanas periodā – līdz 2020.gadam. Tas ietver gan radošo industriju attīstību, gan Hoijeres viesnīcas restaurāciju, atbalstu Sv.Trīsvienības katedrāles atjaunošanai, arī ostas attīstības ieceres, jaunu tramvaja vagonu iegādi u.c.

Tās ir programmas, kas apstiprinātas gan Finanšu ministrijā, gan arī izgājušas cauri visām Briseles saskaņošanas procedūrām, līdz ar to nedomāju, ka tajās Lielbritānijas izstāšanās gadījumā varētu tikt atceltas vai pārtrauktas.

Protams, korekcijas ir iespējamas, taču ar to mēs rēķināmies neatkarīgi no Lielbritānijas tālākajiem lēmumiem, jo jau iepriekš bija paredzēts, ka 2018.gada nogalē Finanšu ministrija veiks visu projektu starpposma izvērtēšanu – caurskatīs sasniegtos kvalitatīvos un kvantitatīvos rezultātus, projektu virzību un iespējamos riskus.

Līdz tam laikam, domāju, liela daļa no Liepājas pašvaldībai aktuālajiem projektiem būs jau pabeigta vai vismaz īstenošanas fāzē.

Pēc apkopotajiem datiem redzams, ka iepriekšējos plānošanas periodos pilsētā esam piesaistījuši vairāk nekā 300 miljonu Eiropas Savienības finansējuma. Jāsaka, ka atšķirībā no citiem gadiem, šajā plānošanas periodā līdz 2020.gadam mums kā pašvaldībai ir maz, tā saucamo, daudzmiljonu programmas, kuras bez Eiropas Savienības atbalsta kļūtu neiespējamas. 

Jau līdzšinējos gados, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu, esam centušies pirmām kārtām sakārtot pilsētas pamata infrastruktūru, bez kuras nekādi neiztikt – veidot efektīvu siltumapgādi, ielu apgaismojumu, jaunas industriālās teritorijas, sakārtot zem ielām pazemes komunikācijas, no deviņām pilsētas maģistrālajām tranzītielām, palikusi vairs tikai viena – Grīzupes iela –, kurā nepieciešamas lielākas investīcijas. Tās bija primārās lietas, kas prasīja ļoti lielus ieguldījumus, bet dod arī stabilu pamatu, uz kura veidot pilsētu tālāk tādu, kādu to vēlas paši liepājnieki.

Gunārs Ansiņš, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos

Foto: Andris Gertsons