Rakstnieks Ēriks Marija Remarks esot teicis, ka nauda nevienu nedarot laimīgu, taču ārkārtīgi nomierinot gan. Šajā sakarā varu teikt, ka pilsētas pašvaldības budžets uz nākamo gadu ļauj raudzīties ar nedaudz mierīgāku prātu, nekā vēl pirms gada mēs raudzījāmies uz 2015.gadu.
Budžetā ieņēmumu prognoze nākamgad ir par aptuveni pieciem miljoniem eiro lielāka nekā šī gada budžetā, kas galvenokārt skaidrojams ar to, ka valstī tiek ieviests jauns finanšu izlīdzināšanas mehānisms. Līdz šim izdevīgākās pozīcijās bija Pierīgas mazās pašvaldības kā Mārupe, Garkalne, Babīte un citas, kas veidojušās kā saucamie Rīgas guļamrajoni – cilvēki strādā Rīgā un izmanto Rīgas uzturēto infrastruktūru (skolas, veselības aprūpi, sabiedriskais transports), bet dzīvo un nodokļus maksā ārpus Rīgas. Tagad jaunais Finanšu ministrijas izstrādātais finanšu izlīdzināšanas modelis paredz pilnvērtīgākus kritērijus, kas nostāda Liepāju labākā situācijā nekā pirms gada.
Runājot par izdevumu sadaļu, šobrīd iekļautais finansējums nodrošinās pašvaldības iestāžu uzturēšanas izdevumus un neatliekamus izdevumus. Par finansējumu ilgtspējīgiem attīstības projektiem lielākā apmērā varēsim runāt februārī, kad tradicionāli ir zināms precīzs budžeta līdzekļu atlikums no šī gada un zināmi arī pieejamie investīciju līdzekļi. Šobrīd budžetā ir iekļauts finansējums plānošanai un tehnisko projektu izstrādei, kas nepieciešams, lai sagatavotos jaunā ES fondu finansējuma apgūšanai nākamajā periodā.
Viena no lietām, ko centāmies iestrādāt nākamā gada budžetā – pakāpeniska atalgojuma palielināšana tiem, kas saņem viszemākās algas visā pašvaldības sistēmā, tai skaitā pašvaldības policistiem, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, skolu tehniskajiem darbiniekiem, sociālajiem darbiniekiem, bibliotekāriem, kultūras darbiniekiem u.c. Kopumā tie ir gandrīz 2100 liepājnieku. Procentuāli lielākais atalgojuma pieaugums (6%) sagaidāms tiem darbiniekiem, kuru atalgojums līdz šim bijis līdz 399 eiro pirms nodokļu nomaksas un līdz 599 eiro pirms nodokļu nomaksas (5%). Tie ir vairāk nekā 70 procenti no visiem pašvaldībā nodarbinātajiem. Kopumā budžetā atalgojuma paaugstināšanai paredzēti 632 508 eiro.
Ja runājam par lielākajiem finanšu izaicinājumiem nākamā gada budžetā, tad jāsaka, ka budžets ir gatavots ļoti piesardzīgi un ar zināmu rezervi, ņemot vērā līdzšinējo pilsētas pieredzi. Jau tradicionāli lauvas tiesa jeb 27 procenti no visiem budžeta izdevumiem ir paredzēta ekonomiskās darbības nodrošināšanai, tai skaitā pilsētas saimniecības uzturēšanai. Nākamā lielākā nozare ir izglītības joma, kurai paredzēti 22 procenti no visa nākamā gada pamatbudžeta, savukārt 13 procenti tiks tērēti sociālajiem jautājumiem.
Man ir ļoti liels prieks, ka nākamā gada budžetā tiek paredzēts finansējums arī, lai turpinātu jauno ārstu piesaistes programmu Liepājai. Kopš 2008.gada, kad šī programma tika ieviesta, Liepājas Reģionālajā slimnīcā izdevies piesaistīt 31 jauno ārstu, kuriem tiek nodrošināta dzīvesvieta, segti ceļa izdevumi un piedāvāta stabila darba vieta. Šāds jauno speciālistu skaits ir labs rādītājs un gadā vidēji gadā Liepājā piesaista četrus jaunus speciālistus, taču ir vēl neaizpildītas vakances.
Daudz diskusiju parasti ir arī par to, ka pilsēta atbalsta liela mēroga pasākumus. Nākamgad ar pašvaldības atbalstu plānots jau tradicionālais vasaras festivāls “Summer Sound”, pie mums būs Latvijā vienīgais grupas “Prāta Vētra” koncerts, tāpat dažādi starptautiski sporta pasākumi un čempionāti. Gan sportam, gan kultūrai nākamā gada budžetā paredzēti pa aptuveni četriem miljoniem eiro, izvērtējot katra pasākuma aktualitāti un lietderību pilsētas ekonomiskās situācijas uzlabošanā. Tas vienmēr ir jautājums par to, kādu mēs paši kā liepājnieki gribam redzēt savu pilsētu – ar piesātinātu sporta un kultūras dzīvi vai bez tās?
Protams, vieglākais ceļš būtu pašvaldībai neiesaistīties, taču ir vairāk nekā skaidrs, ka bez pašvaldības atbalsta nevarētu notikt ne lielie festivāli, ne sporta sacensības un čempionāti. Turklāt tieši šie notikumi piepilda mūsu pilsētas viesnīcas un liek pilsētas vārdam skanēt pāri tās robežām, līdz ar to nauda, kas no pašvaldības tiek līdzfinansēta pasākumu nodrošināšanā, pastarpināti atgriežas atpakaļ pilsētā – gan tirdzniecības un pakalpojumu sektorā, gan caur pilsētas viesiem, gan reklāmu, gan viesnīcu klientiem, kafejnīcu apmeklētājiem u.c.