Darbs pie pilsētas attīstības dokumentu izstrādes ilga vairāk nekā gadu. Galvenais mērķis, izstrādājot šos dokumentus, - domāt, kā visefektīvāk veicināt pilsētas ilgtspējīgu attīstību. Stratēģijas uzdevums – risināt būtiskus jautājumus, kas skar demogrāfiju, vides kvalitāti u.c.

Lai pilsētas attīstības stratēģiju piemērotu nacionāliem plānošanas dokumentiem, bija nepieciešams attīstības stratēģijas publisko apspriešanu nedaudz bremzēt, jo nebija pilnīgas skaidrības par sarunām starp Latviju un Eiropas Komisiju.

2013.gads iezīmējās ar sociāli ekonomiskām problēmām, kas saistītas uz uzņēmumu “Liepājas metalurgs”. Veidojot plānu, tika apkopoti visu nozaru lūgumi - kādas investīcijas nepieciešamas, lai konkrētā nozare nestu lielāku labumu iedzīvotājiem. Bijusi 21 diskusija ar dažādu nozaru pārstāvjiem, pēc tām stratēģiskajos mērķos un uzdevumos integrēts iedzīvotāju un profesionāļu viedoklis.

Jebkurš finanšu instruments, kas Latvijai pieejams, jāveido kā projekta pieteikums, balstoties uz pilsētas attīstības stratēģiju. Ja šī stratēģija nav apstiprināta vai tādas nav vispār, finansējums - neviens eiro, neviens eiro cents - no ārējiem finansējumiem nebūs pieejams. Taču realizēt plānus var tikai tajā gadījumā, ja pašvaldībai ir pietiekami finanšu resursi.

Šī ir jau trešā reize, kad piedalos pilsētas attīstības dokumentu izstrādē. Katrs attīstības plānošanas dokuments ir sasaistāms ar valsts attīstību. Proti, ar katru brīdi stratēģiskā plānošana kļūst sarežģītāka, jo sākam diskutēt par citiem līmeņiem. Ja sākotnēji Liepājai vajadzēja primitīvās lietas, piemēram, sakārtot atkritumu saimniecību, savest kārtībā ūdenssaimniecību, lai netiek piesārņota Baltijas jūra un Liepājas ezers, bija jāaizver ciet 26 caurules jūrā un ezerā, tad šodien situācija ir citādāka. Jādomā jau par integrētām lietām, piemēram, kā mainīt pilsētas sociālo ekonomiku, kā atjaunot tās teritorijas, kuras šobrīd saimnieciski nav aktīvas, piemēram, koncertdārzu “Pūt, vējiņi!”. Tas ir pilnīgi cits līmenis.

Iepriekšējā plānošanas periodā prioritātes bija sakārtot pilsētas infrastruktūru – modernizēt siltumapgādi, maģistrālās ielas un tamlīdzīgi. Tagad pamatuzdevums ir diskusijas ar valdību par to, kā tā redz valsts attīstību kopumā. Patlaban izskatās, ka varam cerēt uz lielākām investīcijām reģionos. Jo līdz šim tika plānota galvenokārt Rīgas attīstība. Protams, galvaspilsētai nepieciešams attīstīties, bet naudas apjoms ar citiem reģioniem ir nesamērīgs. Domāju, nav pareizi, ka reģionos, tostarp Liepājā, uz vienu iedzīvotāju ir piecas reizes mazāks finansējums nekā Rīgā. Līdzekļu sadale būtu jāpārstrukturizē, lai Latvija var attīstīties kopumā.

Gribētos Liepāju veidot tādu, kādu to grib redzēt liepājnieki, taču ir jāapzinās, ka ir vairāki nacionāla mēroga dokumenti, kas neļauj vēlmes īstenot. Ja valdība apņemas valsti pārvaldīt līdzsvaroti un policentriski, sliktāka situācija par pašreizējo nevar būt. Protams, ir izņēmumi. Ir daudz terminu, kurus joprojām nesaprotam, piemēram: “reģionālā skola”. Likumdošanā šāda termina nav, bet Izglītības ministrijas dokumentos šāds termins figurē. Tās ir it kā mazas nianses, bet tās ir būtiskas finansējuma piesaistei.  

Attīstības stratēģijas galīgā redakcija vēl nav pieņemta, vēl ir laiks, lai diskutētu, panāktu kompromisus gan ar liepājniekiem, gan ar ministrijām. Divi mēneši paredzēti sabiedriskajai apspriešanai. Taču jau tagad skaidrs, ka būs jāpieņem kompromisa variants, tāpat kā tas parasti notiek ģimenēs, kad tiek ņemtas vērā nevis dažu indivīdu, bet visu ģimenes locekļu intereses.

Diskusijas notiks arī mikrorajonos, jo tās dos sapratni par vajadzībām pilsētā – lai tā būtu liepājnieku attīstības stratēģija. Šī būs pirmā reize, kad pilsētā būs tik daudz sabiedrisko apspriešanu: gan ar izglītības jomā strādājošajiem, gan kultūras un biznesa cilvēkiem, gan jauniešiem un pensionāriem. Esam veikuši konsultācijas arī ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

Ja iedzīvotāji iebildīs, viņu viedoklis tiks respektēts. Jebkurš attīstības dokuments līdzinās kara mākslai. Šeit es negribu teikt, ka Liepājas dome vēlas karot ar liepājniekiem. Gluži pretēji - šajā brīdī mums ir vajadzīgs liepājnieku atbalsts tam, ko vēlamies realizēt, par ko diskutēt ar valsti. Tas nozīmē, ka liepājnieki ir karapulks, kas atbalsta to, ko pilsētas dome realizē. Tas ir svarīgākais kara mākslas stratēģijā.

Nereti ne tikai Latvijā, bet arī pilsētās citviet pasaulē jauc divas lietas – teritorijas plānojumu, kas skaidri nosaka, kāda veida apbūve paredzēta, kur ies ielas, kur būs ražošana, kur – dzīvojamais fonds, kur būs parki, skvēri un citas lietas, un attīstības stratēģiju. Šajā gadījumā runa ir par to, kā šo teritorijas plānojumu, kas Liepājā jau ir, pakāpeniski iedzīvināsim. Sagatavotie dokumenti būs instrumenti tam.

 

Autors: Gunārs Ansiņš, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks

Foto: liepajniekiem.lv