2014. gada izskaņā notika jau tradicionālā "Gada balva sportā" pasniegšana, kurā tiek godināti ne vien labākie sportisti un treneri, bet ik gadu kāds no Latvijas sporta skolotājiem izpelnās godpilno titulu "Gada sporta skolotājs". Liepājnieki var būt patiešām lepni, jo tieši Liepājas pedagogi šo prestižo titulu spējuši izcīnīt pēdējos divus gadus pēc kārtas. Par "Gada sporta skolotāju 2013" titulēta Liepājas 8. vidusskolas skolotāja Evita Auniņa, savukārt 2014. gadā šo titulu ieguvis Liepājas A.Puškina 2. vidusskolas skolotājs Dmitrijs Gorlačevs.

Blakus nozīmīgajai balvai, D. Gorlačeva darba kabinetā uz plaukta stāv vēl prāvs skaits dažādu kausu, ko viņa skolnieki ieguvuši sporta sacensībās aizvadītā gada laikā. Savukārt pie sienas starp dažādiem darba un sacensību grafikiem, redzams arī Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes atzinības raksts kā nominantam uz titulu "Foršākais skolotājs 2014".

Liepājā D. Gorlačevs strādā kopš 2008. gada, bet pats nāk no pavisam otras Latvijas puses – uzaudzis Zilupes pusē, bet izglītību ieguvis Daugavpils universitātē. "Studēju universitātē un ceturtajā kursā sāku strādāt – vienu gadu nostrādāju Daugavpils 16. vidusskolā. Papildus arī absolvēju militāro katedru Daugavpils universitātē," stāsta skolotājs. Bet uz Liepāju viņu atvedusi mīlestība – apprecējies un kopā ar sievu pārcēlies uz otru Latvijas pusi. "Atbraucu un sāku meklēt darbu, aizgāju uz Izglītības pārvaldi, tur mani ļoti mīļi un labsirdīgi sagaidīja, Molčanovas kundze [Ludmila Molčanova, Izglītības pārvaldes vadītāja] piedāvāja dažādus variantus, gāju uz pārrunām un tā arī viss sākās. Principā aizgāju uz Liepājas 2. vidusskolu, man uzreiz piedāvāja labu slodzi un sapratu, ka šī ir tā īstā vieta, kur varētu strādāt," atminas Dmitrijs.

Jautāts, kas pamudinājis izvēlēties tieši šo profesiju, D. Gorlačevs atbild: "Mana dzīve arī iepriekš lielā mērā bijusi saistīta ar sportu, apmēram desmit gadus nodarbojos ar vieglatlētiku. Sākumā bija citi plāni un nebija domas kļūt par skolotāju. Vēlējos iegūt augstāko izglītību, tad sāku strādāt un sapratu, ka tas ir mans īstais aicinājums. Tagad saprotu – tas ir tas, ko es māku, kas man padodas un, kur varu būt normālā līmenī. Es uzskatu, ka cilvēkam uz jebkuru darbu ir jāiet ar prieku. Viss ir atkarīgs no cilvēka, arī manā profesijā – var vienkārši vadīt standarta stundas, bet man liekas, ka jācenšas ieviest jaunus vingrinājumus, variēt dažādas darba formas un metodes, lai pašam un arī bērniem būtu interesantāk."

Šobrīd Dmitrijs māca gan sākumskolas skolēnus, gan vidusskolēnus – viņa ziņā ir 1. līdz 5. klašu skolēni, 9. klase, kā arī 10. klases meitenes un 11., 12. klases puiši. Turklāt 9. klase ir arī viņa audzināmā klase. "Principā caur mani ir izgājušas visas klases. Tas dod lielu plusu, kad tu vairākus gadus nostrādā skolā un zini katru bērnu, viņa spējas. Sākumskolā ir nedaudz savādāk, tur ar bērniem vajag vairāk parunāt, iemācīt komandas, nevis ieviest uzreiz stingrību. Vidusskolā atkal brīvāk notiek stundas," skaidro D. Gorlačevs.

Maz esot tādu skolēnu, kas nenāk vai nelabprāt apmeklē sporta stundas. Skolotājs arī uzsver, ka svarīgs ir klases kolektīvs kopumā. "Bērni ir atsaucīgi un aktīvi, labprāt nāk uz stundām. Daudzi nāk uz zāli arī brīvos brīžos, ieslēdzam mūziku un viss notiek tādā kā tusiņu formā – spēlējam volejbolu, komunicējam. Ir pat tā, ka bērni prasa vai sestdienā nevar atnākt, uzspēlēt kopā kaut ko, bet kādu brīdi jau vajag arī ar ģimeni pavadīt," smaidot saka skolotājs.

Vieta, kur satiekas sporta elite

"Godīgi jāsaka, ka sākumā, kad mācību pārzine piedāvāja man piedalīties šajā konkursā, domāju – nopietns konkurss, kādas tur iespējas. Bet piedalījos, novadīju stundu, ko nofilmējām un aizsūtījām uz Izglītības un zinātnes ministriju, vēlāk jau saņēmu ziņu no ministrijas, ka esmu ticis otrajā kārtā. Tad bija jābrauc uz Rīgu, vēl pirms tam sagatavojot mājas darbus – bija jāanalizē sporta stunda, kas notiek kazahu valodā, bet skatoties visi mērķi un uzdevumi bija saprotami. Vēlāk braucu uz Rīgu, kur notika aptuveni divas stundas garas pārrunas. Tajās piedalījos es un vēl divi balvas pretendenti – viena skolotāja no Rīgas un Balvu ģimnāzijas sporta skolotājs," stāsta D. Gorlačevs.

Līdz pašam pēdējam mirklim, dodoties uz "Gada balvas sportā" svinīgo ceremoniju, nebijis ne jausmas, kurš tad būs prestižās balvas ieguvējs un par šo nozīmīgo brīdi Dmitrijs saka: "Pirmkārt, man ir milzīgs prieks, ka es vispār tur tiku. Pat ne tik daudz balvas dēļ, bet gan dēļ sabiedrības, kas tur bija uzaicināta – faktiski visa Latvijas sporta elite, sākot no slaveniem treneriem un beidzot ar pasaules līmeņa sportistiem. Starp visiem šiem uzvārdiem ieraudzīt arī savu, protams, ir prieks. Pasākums tiešām varens, tādēļ man bija liels prieks pabūt starp visiem šiem cilvēkiem. Un man kā skolotājam, kur nu vēl augstāka atzinība." Titula "Gada sporta skolotājs 2014" ieguvējs arī atzīst, ka ceremonijas laikā bijis uztraukums.

Dmitrijs Gorlačevs gan smejas, ka zvaigžņu slimība viņam pēc šī titula iegūšanas nav piemetusies un joprojām esot tāds pats kā līdz šim: "Vienmēr būs, kur tiekties, jaunas idejas, ko darīt savādāk, kur vēl piedalīties. Šis ir viens no pagodinājumiem un tā ir jauna motivācija, domas un jaunas idejas."

Tieši Dmitrijs Gorlačevs šo godpilno titulu ieguvis pateicoties savai aizrautībai un īpašai pieejai sporta stundās – peldēšanas nodarbībās viņš izmanto dažādus interesantus vingrinājumus, lai palīdzētu bērniem pārvarēt bailes no ūdens. Savukārt sporta zālē skolotājs rūpējas, lai visi skolēni ar prieku iesaistītos fiziskās aktivitātēs. Turklāt Dmitrija Gorlačeva vadītās sporta stundas noris divās valodās – latviešu un krievu, tā palīdzot citu tautību bērniem labāk apgūt latviešu valodu. ''Šī ir mazākumtautību skola un es uzskatu, ka liels pluss ir tas, ka mācības notiek bilingvāli. Ja man vajadzētu novadīt krievu valodā visu stundu, iespējams, pat būtu grūtāk – viss pamats un terminoloģija studiju laikā man ir ielikts latviešu valodā. Ja kāds nesaprot, paskaidroju arī krievu valodā," skaidro skolotājs.

Dmitrijs Gorlačevs savus skolēnus mudina piedalīties arī dažādās sacensībās. Viņa kabinetā pie sienas stāv saraksts ar sacensību grafikiem, kas rāda, ka mācību gada laikā ieplānota dalība 24 sacensībās. "Diezgan blīvi un diezgan daudz, bet mēģinām gatavoties un piedalīties. Protams, vieglāk ir tām skolām, kur ir profesionāli spēlētāji, bet arī mēs cīnāmies un ar mums ir jārēķinās," uzsver skolotājs. Arī savā skolā paši mēdz rīkot sacensības.

Savukārt atgriežoties skolā pēc ziemas brīvlaika un "Gada balvas sportā" svinīgās ceremonijas, Dmitriju skolēni un kolēģi sagaidījuši patiešām sirsnīgi: "Jau svinīgās ceremonijas laikā man atnāca aptuveni trīsdesmit īsziņas, daudzi neatbildēti zvani, saņēmu ļoti daudz apsveikumu. Skolā gandrīz katrs nāk klāt un apsveic, bija arī negaidīts pārsteigums un sporta zālē kolēģi apsveica, meta gaisā, uzdāvināja ierakstu ar manis vadīto sporta stundu, ziedus un gardumus," stāsta D. Gorlačevs.

"Protams, par panākumiem ir lepnums, pagājušo gadu bija kolēģe Evita no Liepājas 8. vidusskolas, šogad man tika šis tituls. Šī profesija ir kā sirds aicinājums. Gribu teikt, ka katrs pedagogs var piedalīties – ja tu esi aktīvs, ja gūsti arī kaut ko no skolēniem, ja tev ir labas attiecības ar viņiem, tad var mēģināt. Mēs visi esam profesionāļi un vienmēr mums būs vienam no otra ko mācīties, pilnveidot savas zināšanas. Jebkurš var pretendēt un arī iegūt šo balvu un titulu. Strādājot skolā iegūsti pieredzi un saproti, ka skolotājam jābūt arī draugam, starpbrīžos jāparunājas ar skolēniem arī neformālākā vidē. Ja tas viss apvienojas, tad, manuprāt, būs arī rezultāts," uzskata Dmitrijs Gorlačevs.