Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 2.septembrī, izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā atbalstīja Psihologu likuma projektu, kas mūsu valstī regulēs psihologu profesionālo darbību.
„Droši var teikt, ka psihologa darba tiesiskais regulējums manā praksē ir jautājums ar visgarāko „bārdu”. Desmit gadu garumā psihologi ir uzsvēruši, ka nozari ir nepieciešams sakārtot, un parlamentārieši līdz šim ir izturējušies ļoti toleranti, ļaujot nozares profesionāļiem vienoties par psihologu izglītības un sertifikācijas jautājumiem un attiecīgu likuma projektu izstrādāt pašiem. Diemžēl tas nekādi nav sekmējies, tādēļ galu galā Saeima šādu likumprojektu uzdeva izstrādāt valdībai. Šodien tas ir uz mūsu galda un ir pietiekami kvalitatīvs, lai to virzītu tālāk un pieņemtu pēc iespējas īsā termiņā,” informē Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Vienlaikus komisijas vadītāja norāda – turpmāk parlamentārieši jautājumu skatīs ļoti strikti un vērtēs vienīgi konkrētus uz otro un trešo lasījumu iesniegtos priekšlikumus, atturoties apspriest vispārīga rakstura ieteikumus un iebildumus. „Aicinām ne tikai deputātus un ministrijas, bet arī visas organizācijas, kuras apvieno psihologus, līdz 26.septembrim izteikt konkrētus priekšlikumus likumprojekta pirmā lasījuma redakcijas pilnveidošanai,” norāda A.Barča.
Komisijas vadītāja uzsver, ka uz psihologu pleciem gulstas ļoti liela atbildība, jo no viņu atzinumiem nereti ir atkarīgi cilvēku likteņi, un tā ir vienīgā no šādām profesijām, kurā strādājošo darbs joprojām netiek reglamentēts. Līdz ar to par psihologu sevi var dēvēt arī cilvēks, kas mācījies tikai divus gadus. Tādējādi psihologu darba kvalitāte ir ļoti atšķirīga, un tas nenāk par labu klientiem, situāciju raksturo A.Barča. Viņa uzsver, ka beidzot valstī ir jānosaka vienots standarts psihologu sertificēšanai, lai atzinumus tiesām, bāriņtiesām un citām institūcijām drīkstētu sniegt tikai labi izglītoti un pieredzējuši speciālisti.
Likumprojekts nosaka šādas psihologu darbības jomas: izglītības un skolu psiholoģija, darba un organizāciju psiholoģija, klīniskā un veselības psiholoģija, juridiskā psiholoģija, konsultatīvā psiholoģija un militārā psiholoģija.
Likums definēs psihologa profesionālo darbību, paredzot, ka to var veikt tikai sertificēts psihologs vai psihologs (persona, kurai ir psihologa izglītība) supervizora pārraudzībā. Tāpat likums noteiks to personu loku, kurām psihologa profesionālo darbību nav atļauts veikt. Likumā tiks nostiprināti psihologa profesionālās darbības pamatprincipi un psihologa atzinumā iekļaujamās informācijas apjoms.
Paredzēts ieviest psihologu sertifikāciju, ko nodrošinās jaunizveidota Psihologu sertifikācijas padome. No psihologu profesionālo biedrību deleģētiem pārstāvjiem tiks veidotas sešas sertifikācijas komisijas atbilstoši psihologu darbības jomām, kuras vērtēs pretendentu iesniegto informāciju un veiks kompetences pārbaudi. Komisijas arī vērtēs par psihologu profesionālo darbību iesniegtās sūdzības un sniegs atzinumus sertifikācijas padomei lēmumu pieņemšanai. Tāpat tiks izveidota Psihologu ētikas komisija, kas izskatīs psihologu ētikas pārkāpumus.
Tāpat likums noteiks psihologa pienākumus, tiesības un atbildību par informācijas neizpaušanu un konfidencialitātes prasību ievērošanu. Līdztekus likumā tiks nostiprinātas arī klientu un pasūtītāju tiesības un pienākumi.
Komisijas deputāti šodien konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, kas paredz psihologu iekļaušanu reglamentēto profesiju sarakstā.
Sociālo un darba lietu komisija aicinās Saeimu abus likumprojektus pirmajā lasījumā izskatīt Saeimas 11.septembra sēdē.
Saeimas Preses dienests