Neskatoties uz koalīcijas padomes iebildumiem, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija turpina darbu pie likumprojekta par barikāžu dalībnieku pensijām.
“Komisijas darba kārtību nosaka Saeimas Kārtības rullis un likums, nevis kāda koalīcijas padome, kas turklāt nemaz nav uzskatījusi par vajadzīgu par šo diskusiju un savu lēmumu informēt atbildīgo komisiju,” sašutumu neslēpa Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS), solot notikušo pārrunāt ar premjera biroja pārstāvjiem. Visticamāk, gan viņai nāksies nopietnas pārrunas veikt arī savā frakcijā, jo, pēc neoficiālas informācijas, ZZS pārstāvji koalīcijas padomē esot aktīvi iestājušies par šī likuma apturēšanu.
Kā vēstīts, koalīcijas padomes sēdē valdošo partiju pārstāvji nolēma no aktuālās dienaskārtības izslēgt jautājumu par sociālo atvieglojumu piešķiršanu 1991. gada barikāžu dalībniekiem. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šo lēmumu pamatoja ar to, ka būtu grūti noskaidrot, kurš ir un kurš nav piedalījies barikādēs, un mērķa īstenošanai būtu nepieciešami lieli finansiālie resursi.
A. Barča un pārējie sociālo lietu komisijas deputāti par šādu koalīcijas lēmumu uzzinājuši tikai nākamajā dienā, bet netaisās neko noņemt no darba kārtības. Likumprojekts nosaka, kādas personas un kādā ceļā var tikt atzītas par barikāžu dalībniekiem un kam šis statuss nepienākas. Taču vislielākās diskusijas gan sabiedrībā, gan politiķu vidū raisījusi norma, kas paredz pensijas vecumu sasniegušajiem barikāžu dalībniekiem palielināt vecuma pensijas neapliekamo minimumu līdz 280 eiro. Tas nozīmē, ka viņu ikmēneša pensija varētu palielināties par nepilniem 20 eiro. Arī pašu barikāžu dalībnieku vidū šī norma tiek uztverta pretrunīgi – daži to atbalsta, bet netrūkst arī tādu, kas šādu iniciatīvu kritizē.
Kā informēja 1991. gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais, kopumā barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes esot saņēmuši 32 134 cilvēki, 700 cilvēkiem izsniegti Saeimas pateicības raksti un vēl aptuveni pusotrs tūkstotis pieteikumu gaidot savu kārtu. Likumprojekta autori pēc kādiem sev zināmiem koeficientiem izrēķinājuši, ka pašreiz vecuma pensijas saņem 7678 barikāžu dalībnieki. Tādēļ neapliekamā minimuma paaugstināšanai būtu nepieciešami 978 500 eiro. Tomēr sociālo lietu komisijas deputāti par likumprojekta autoru aprēķiniem un muzeja pārstāvja nosauktajiem skaitļiem bija skeptiski. “Šis likumprojekts ir vajadzīgs, bet šādos jautājumos jābūt ļoti precīziem,” sprieda A. Barča un uzdeva muzejam kopā ar Iedzīvotāju reģistru sagatavot precīzu informāciju par barikāžu dalībnieku skaitu un to, cik daudzi no viņiem ir pensijā. Tāpat komisija pieprasīs atzinumus no vairākām ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienības.
Līdz šim saņemtie ministriju atzinumi lielākoties nav labvēlīgi Ražuka sagatavotajam likumprojektam. Piemēram, Iekšlietu ministrija pauda bažas, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nepietiks resursu, lai izvērtētu, kuri kandidāti pelnījuši barikāžu dalībnieka statusu. Savukārt Labklājības ministrija pauž bažas par to, ka šobrīd nav skaidru datu, cik daudz personu varētu saņemt neapliekamā minimuma paaugstinājumu, tādēļ grūti prognozēt jaunā likuma fiskālo ietekmi. Tādēļ, visticamāk, Ražuka piedāvātais likumprojekts tiks noraidīts un sociālā komisija gatavos savu alternatīvo likumprojektu. Arī tas paredzēšot pensijas neapliekamā minimuma paaugstināšanu, bet tikai pakāpeniskā ceļā, nevis uzreiz.
Ģirts Zvirbulis, la.lv
Foto: LETA