Saeimas Sociālo un darba lietu komisija darbu turpinās jūlija sākumā, lai vērtētu pensiju indeksācijai iesniegtos priekšlikumus un gatavotu deviņus saistītos likumprojektus izskatīšanai Saeimas ārkārtas sesijā 9.jūlijā, informē Sociālo un darba lieto komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
„Vēlamies darbu pie pensiju indeksācijas noslēgt pēc iespējas savlaicīgi, lai pensiju saņēmējiem būtu skaidrība, ar kādu pensijas pieaugumu viņi var rēķināties rudenī. Tāpat likuma pieņemšana ir būtiska pensiju administrētājiem, lai laikus varētu veikt nepieciešamās izmaiņas datorsistēmā. Tādēļ komisija uz sēdēm pulcēsies jau 4. un 5.jūlijā, lai vētītu iesniegtos priekšlikumus,” norāda komisijas priekšsēdētāja, atgādinot, ka parlaments pensiju indeksāciju konceptuāli atbalstījis pavasara sesijas pēdējā Saeimas sēdē.
A.Barča skaidro, ka plānoto indeksācijas apmēru katrs varēs izrēķināt pats, un saskaņā ar pašreizējo likumprojekta redakciju pensijas apmēru pēc indeksācijas var uzzināt, ikmēneša pensijas pašreizējo summu (bez piemaksām) reizinot ar indeksu 1,04. Plānots, ka vecuma pensiju apmērs septembra indeksācijas rezultātā pieaugs par vidēji 5,58 latiem, un indeksācija skars gandrīz 85 procentus no visiem pensiju saņēmējiem. Šogad un nākamgad valsts budžetā papildus tas prasīs vairāk nekā 40 miljonus latu.
Komisijas priekšsēdētāja norāda, ka vasarā darba grupā komisijas sekretāres Initas Bišofas vadībā turpināsies brīvprātīgā darba regulējuma pilnveidošana, ņemot vērā, ka pirmajam lasījumam iesniegtais likumprojekts raisījis daudz neskaidrību un iebildumu. „Taču likums ir ļoti nepieciešams, ņemot vērā lielo interesi no nevalstiskajām organizācijām un, piemēram, Rīgas kļūšanu par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014.gadā, kur plānots piesaistīt daudz brīvprātīgo,” uzsver A.Barča.
Rudenī komisija sāks skatīt psihologu profesionālo darbību reglamentējošo likumprojektu – valdībai ir uzdota tā izstrāde. Nozīmīgs jautājums būs gan par bezdarba situāciju jauniešu vidū, gan par bērnu adopciju – šīs tēmas aktualizējām jau pavasara sesijā, prasot no nozares ministrijām aktīvu rīcību komisijā konstatēto problēmu risināšanā, pauž komisijas vadītāja.
Atskatoties uz komisijas darbu aizvadītajā pavasara sesijā, kā būtiskus A.Barča min Saeimā pieņemtos pensiju likuma grozījumus, kas paredz daļai pensionāru atmaksāt piemaksu par darba stāžu. „Steidzām labot netaisnību pret cilvēkiem, kuriem invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija un bija noteikta piemaksa par darba stāžu. Pēc pensijas statusa maiņas viņi vairs nesaņēma piemaksu, lai gan tā nevajadzēja notikt. Šī bija kļūda ministrijas sagatavotajā likuma redakcijā,” norāda A.Barča.
Pensionāri ar invaliditāti ikmēneša piemaksu un vienotu maksājumu par kopš 2012.gada janvāra nesaņemto piemaksu saņems no 2014.gada maija, jo ir nepieciešama laikietilpīga sistēmas pārprogrammēšana Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Likuma grozījumi ietekmēs vairākus tūkstošus pensiju saņēmēju.
Aizvadītajā darba cēlienā veiktas arī izmaiņas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas veiktas ar mērķi sekmēt bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. No septembra paredzēts ieviest bezdarbnieku profilēšanu jeb apmācību plānošanu, ņemot vērā katras personas individuālo bezdarba situāciju un izvērtējot gatavību iesaistīties darba tirgū.
Savukārt komisijas sagatavotie un Saeimā pieņemtie Ārstniecības likuma grozījumi noteic, ka aizgādnības vai nākotnes pilnvarojuma īstenošanai ārstniecības iestādes varēs sniegt atzinumu, vai garīga rakstura vai veselības traucējumu dēļ persona ir zaudējusi spēju saprast savas darbības nozīmi un to vadīt.
Tas ir būtiski nākotnes pilnvarojuma kontekstā, kas paredz iespēju personai uzdot pilnvarniekam pārzināt viņa lietas, ja pilnvarotāja veselības traucējumu vai citu iemeslu dēļ tas nespēs saprast savas darbības nozīmi un nespēs savu darbību vadīt. Izziņu varēs pieprasīt nākotnes pilnvarnieks, uzrādot nākotnes pilnvarojumu, kā arī tiesa vai bāriņtiesa aizgādnības nodibināšanai, un to 10 darbadienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas izsniegs ārstniecības iestādes vadītājs.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā strādā 11 deputāti. Komisija ir izveidojusi divas apakškomisijas – Sociālās drošības apakškomisiju un Sabiedrības veselības apakškomisiju.
Saeimas Preses dienests