– Šodien nav viegli runāt. Kaut arī mēs ar Guntaru ikdienā sarunājāmies ļoti daudz – par domes darbu, par ostas plāniem, par SEZ aktualitātēm vai kaut vai par mašīnām – taču šodien ir grūti atrast pareizos vārdus. No visiem daudzajiem vārdiem un teikumiem ir jāatrod tie daži, kurus draugam veltīt kā pēdējos.

“PALDIES!” Tas noteikti būtu viens vārds, ko es Tev teiktu, ja būtu iespēja vēlreiz tevi satikt. Paldies, ka esi bijis tāds draugs, no kā es pats varēju daudz mācīties. Mācīties, kā atrast valodu ar cilvēkiem, ar kuriem liekas, ka sarunāties vispār nav iespējams. Mācīties, kā saglabāt vēsu prātu, kad liekas viss jau nokaitēts līdz baltkvēlei. Mācīties nedaudz no tā, kāds tu biji kā vadītājs saviem padotajiem un kolēģis saviem līdzgaitniekiem.

“TEV IZDEVĀS!” – tā būtu otra lieta, ko es Tev teiktu. Tev izdevās sasniegt to, kas varbūt sākotnēji likās pārāk ambiciozi vai pārdroši. Osta, SEZ, dzelzceļš un daudzas citas ieceres. Tev izdevās un padevās tas, ko Tu darīji, tādēļ Tavi kolēģi un darbinieki Tevi cienīja.

Visbeidzot “ARDIEVU!” – tas ir vārds, ar kuru mūsu visu dzīves beidzas. Tev diemžēl pārāk agri.

Uldis Sesks