2014.gada pavasarī bijām nepatīkami pārsteigti, kad konstatējam, ka Latvijas mērogā Liepāja netiek uzskatīta par pretendentu uz kultūras galvaspilsētas titulu. Sapratām, ka kaut kas tiek darīts nepareizi, sākām meklēt apliecinājumus tam, ka arī Liepāja ir radoša pilsēta. Tā tapa Liepājas Radošo industriju klasteris, kura uzdevums ir apvienot radošajās industrijās strādājošos.
Gan Kultūras, gan Ekonomikas ministrijās radošo industriju attīstība ir tāds kā jājamzirdziņš. Jauno ekonomikas attīstības modeļu kontekstā radošums tiek uzskatīts par resursu, ar kuru var pelnīt. Sapratām, ka jāapvieno cilvēki, lai šo Liepājas radošo stāstu varētu izstāstīt. Radošo industriju klasteris jeb tīkls ir instruments. Pie mums daudziem šis jēdziens var šķist svešs un arī mēs paši neesam sajūsmā par šo vārdu, bet, piemēram, sazinoties ar ārvalstu partneriem, mums pietiek minēt šo vārdu, lai viņiem būtu skaidrs, ar ko ir darīšana.
Pašlaik klasterī ir apmēram 50 biedru, dalībnieku. Mēs esam nojaukuši jebkāda veida birokrātiju jaunu biedru uzņemšanā – atliek uzrakstīt e-pastu vai vienkārši pateikt – es gribu būt klastera dalībnieks un viss. Nav jāaizpilda veidlapas, jāsūta CV un motivācijas vēstules.
Radošajiem uzņēmumiem un kultūras cilvēkiem ir daudz dažādu iespēju pieteikties lielākiem un mazākiem grantiem. Mums izskatīšanā pašlaik ir četri Eiropas fondu projekti, cerams, ka kādu no tiem apstiprinās, un tad mēs radošajiem varēsim piedāvāt dažādus mobilitātes pasākumus, doties pieredzes apmaiņas braucienos, mācīties, skatīties, iedvesmoties. Mēs piedāvājam informāciju, organizējam dažādas aktivitātes, bet lielākais izaicinājums ir radošo industriju centra attīstība Dārza ielā. Tas ir arī viens no prioritārajiem pašvaldības projektiem un klasteris ir platforma, lai šo tēmu virzītu tālāk.
Vasarā mēs veicām eksperimentu, lai pārbaudītu, vai Liepājā šāds radošo industriju centrs ir vajadzīgs, un guvām apstiprinājumu saviem plāniem. Liepājā ir nepieciešams centrs, kur tikties radošiem cilvēkiem, strādāt, satikties, lai pēc tam dotos tālāk. Bieži šādas tikšanās un apspriedes notiek kafejnīcās, kas nav slikti, bet reizēm pārrunātā informācija ir konfidenciāla un nepieciešama cita vide šādas tikšanas rīkošanai.
Liepājas radošus ļaudis sapulcināt zem viena karoga nemaz nav tik viegli. Gada laikā man ir bijušas kādas trīs pamatīgas vilšanās. Pa kaktiem mēs pukstam par atbalsta trūkumu, bet izrādās, ka liepājnieki var vienkārši neatnākt uz Eiropas līmeņa lektora uzstāšanos, uz ko iepriekš ir pieteikušies. Tādi gadījumi raisa pārdomas.
Mēs arī analizējām, vai Liepāja patiešām ir radoša, vai tas nav tikai mīts. Mēs veicām radošuma ekonomisko novērtējumu, izmantojām „Lursoft” datus, un iegūtie skaitļi bija iepriecinoši. Liepājā dažādās radošajās industrijās strādā aptuveni 4 tūkstoši cilvēku. Tas ir daudz – 12, 13 procenti no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Vidējais rādītājs ir 10 procenti. Šo uzņēmumu apgrozījums 2013.gadā bija 95 miljoni eiro. Tātad no ekonomikas viedokļa te ir potenciāls.
Lai pastāvētu radošā industrija ir nepieciešams radošums un nepieciešama industrija. Kultūras sektors mums attīstījies paralēli industrijai un tā ir Liepājas priekšrocība. Mums ir sava augstskola, lai ko mēs arī dažkārt domātu par Liepājas Universitāti – sociālo un humanitāro zinātņu speciālistus tā sagatavo pieklājīgā līmenī, sevišķi jauno mediju jomā. Un šie jaunie mediji jau ir integrējušies pilsētā – piemēram, pasākums "Akti naktī" būtu daudz savādāks, ja šo jauno mākslinieku Liepājā nebūtu. Liepāja radošajām industrijām ir pateicīga sava izmēra dēļ – lielākās pilsētās šādas ieceres izšķīst, bet šeit šo radošo viļņošanos nevar nepamanīt.
Radošo industriju uzņēmumu galvenās problēmas ir augsta pašizmaksa un salīdzinoši nelielais nodarbināto skaits šajos mazajos uzņēmumos. Mūsu sapnis būtu palīdzēt mikrouzņēmumiem kļūt ietekmīgākiem ekonomikā. Arī UPB sākumā bija mazais uzņēmums ar pieciem nodarbinātiem arhitektiem, bet tagad tas ir starptautisks koncerns. Es gribētu, lai Liepāja kļūst par zināmu vārdu radošo pilsētu tīklā Eiropā. Pagaidām pat Baltijas jūras reģionā mūsu vārds ir svešs, Stokholmā Liepāju nezina, kaut arī mēs esam 500 kilometru attālumā. Atpazīstamība nav pašmērķis – tā palīdz kļūt par magnētu citiem radošajiem, kultūrai, finansējumam. Pusotra gada laikā esam centušies iedzīt ķīli, lai veicinātu Liepājas atpazīstamību.