Atceras Sibīrijas sāpju ceļu

Atceroties 1949.gada 25.marta skaudros deportācijas notikumus, kad tūkstošiem cilvēku – vīrieši un sievietes spēka gados, sirmgalvji un bērni, sadzīti lopu vagonos, tika izsūtīti uz Sibīriju, no kurienes daudziem tā arī nebija lemts atgriezties, šodien, 25.martā, daudzviet Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus. Tradicionāli piemiņas pasākums notika arī Liepājas muzeja telpās K. Ukstiņa ielā 7/9, novēroja portāls.

Muzeja telpās K. Ukstiņa ielā 7/9 pulcējās vairāki desmiti represēto, kā arī skolu jaunatne. Jaunieši skandēja Modra Zihmaņa dzeju. Savukārt Liepājas Politiski represēto kluba biedri dalījās atmiņās par to dienu notikumiem, par izsūtījumā pārdzīvoto un piedzīvoto.

Pasākumā piedalījās arī Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Viņš izteica līdzjūtību represētajiem, kā arī pauda pārliecību, ka nepieciešams popularizēt Zemessardzi, kuplināt tās rindas. Un pauda prieku, ka uz pasākumu muzejā, lai vairāk uzzinātu par represijām, ieradies kupls jauniešu pulks.

Savukārt muzeja speciāliste Sandra Šēniņa pauda: “Līdzīgi kā 1941.gada 14.jūnija, arī 1949.gada 25.marta deportācijas ir iecirtušas dziļu brūci Latvijas un latviešu tautas 20.gadsimta vēsturē. Vairāk nekā 10 000 ģimeņu (42 149 cilvēki) agrā marta rītā pēkšņi tika izrautas no mājām, aizvestas tūkstošiem kilometru tālu, lai pēc izsūtīšanas organizētāju ieceres, nekad vairs neredzētu dzimteni. Tāds liktenis bija lemts arī 2651 Liepājas un tās apkārtnes iedzīvotājiem.”

Pēc pasākuma, pulksten 13, no muzeja K. Ukstiņa ielā 7/9 represētie ar autobusu dosies uz Tores staciju, lai pulksten 14 vietā, no kuras liepājniekiem sākās sāpju un moku ceļš, godinātu represiju upurus.

Savukārt pulksten 17 Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā notiks Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts koncerts "Nav vienu sāpju, nav – ir tikai sāpe".

 

Autors: liepajniekiem.lv

Atpakaļ