Sezonas laukstrādnieki kļūs sociāli apdrošināti, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro. To paredz jaunais regulējums sezonas laukstrādnieku sociālajai apdrošināšanai, ko trešdien, 18.septembrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, skatot attiecīgus grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Saskaņā ar likumprojektu persona, kura maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro. Sezonas laukstrādniekus reģistrēs Valsts ieņēmumu dienestā. Tāpat likumprojekts paredz darba devējam pienākumu par saviem līdzekļiem apdrošināt sezonas laukstrādniekus pret nelaimes gadījumiem.

„Šodien pēc deputātu lūguma sēdē piedalījās lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, kuri apliecināja, ka jaunais regulējums ir atbalstāms un mazinās administratīvās procedūras. Ar ogu un augļu novācējiem vairs nebūs jāslēdz līgumi, pirms darbu uzsākšanas ziņojot Valsts ieņēmumu dienestam, kā tas jādara tagad – pat gadījumos, kad ražas novākšana ilgst tikai vienu dienu. Procedūra būs vienkāršāka – saimniekam ziņas par tās dienas strādniekiem būs jāievada Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā sistēmā, kopsavilkumu vienu reizi mēnesī nosūtot ieņēmumu dienestam,” norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. 

Diskutējot par likumprojektu, deputāts Andrejs Klementjevs (SC) interesējās, cik izmaksās sistēmas administrēšana un kāds iegumums no tās ieviešanas būs valsts budžetam. Reģistrācijas sistēmas izveide Lauku atbalsta dienestā izmaksās ap 40 tūkstošiem latu, bet valsts budžets 2017.gadā nodokļos papildus iegūs 173 tūkstošus latu – pieņemot, ka pēc četriem gadiem legāli nodarbināto sezonas laukstrādnieku skaits sasniegs 20 procentus no faktiski nodarbināto skaita, komisijas sēdē skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens pauda atbalstu jaunās sistēmas ieviešanai, uzsverot, ka atvieglotā reģistrācijas kārtība mudinās legalizēties tos, kuri patlaban strādā nelegāli, turklāt daudziem lauku iedzīvotājiem tā būs pirmā iespēja iesaistīties sociālās apdrošināšanas sistēmā. Jaunās sistēmas priekšrocības uzsvēra arī deputāts Andris Bērziņš (ZZS), norādot, ka tā būs laba iespēja vasaras brīvdienās pirmo legālo darba pieredzi iegūt arī daudziem skolēniem.

Līdztekus speciālajam sociālās apdrošināšanas regulējumam valdība rosina ieviest speciālu nodokļu režīmu sezonas laukstrādniekiem, nosakot 15 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Augļu, ogu un dārzeņu audzēšanas sezonas darbos nodarbinātais varēs maksāt samazinātu nodokļa likmi, ja viņa ienākumi no sezonas darbiem nepārsniedz 3000 eiro, ja sezonas darbos viņš nostrādās ne vairāk kā 65 dienas, kā arī iepriekšējo četru mēnešu laikā nav strādājis pie šī paša darba devēja. Sākot ar 66.dienu, nodokļu likme vairs nebūs ar atvieglojumu.

„Vairāki deputāti šodien uzsvēra, ka 65 dienas gadā varētu būt pārāk īss periods, jo sezonā, kas ilgst no aprīļa līdz oktobrim, var nostrādāt arī vairāk. No ierēdņiem šodien nesagaidījām argumentus, kādēļ tieši 65 dienu ierobežojums, un arī lauksaimnieku organizācijas iestājās par garāku īpašā nodokļu režīma termiņu, kas varētu sasniegt 90 dienas gadā. Tādēļ, turpinot skatīt jauno regulējumu nākamajos lasījumos, vērtēsim iespējas pagarināt labvēlīgā nodokļu perioda ilgumu,” informēja A.Barča.  

Likumprojekta izstrādātāji norāda, ka dārzkopības un augļkopības nozarē vērojams augsts nelegālās nodarbinātības līmenis sezonas laukstrādnieku vidū, un nesamaksātie nodokļi gadā tiek lēsti 1,75 miljonu apmērā.

Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” trīs lasījumos vēl jāskata Saeimā.




Saeimas Preses dienests

saeima.lv