Šodien, 8.maijā, Eiropā un daudzviet citur pasaulē atzīmē nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Liepājā upuru piemiņu atzīmēja ar ziedu nolikšanu piemiņas vietās.

Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieki Gunārs Ansiņš un Jurijs Hadarovičs pilsētas vārdā šodien nolika ziedus 16 Otrā pasaules kara upuru piemiņas vietās Centrālkapos, Līvas kapsētā, Ziemeļu kapsētā, Riharda Rubīna veidotā Kureliešu piemiņas vietā Karostā, pie holokausta upuru memoriāla Šķēdē, Karostā iepretim cietumam, Garnizona kapsētā Tosmarē, Raiņa parkā pie akmens Otrā pasaules kara upuriem, ko noslepkavoja nacisti 1941.gada jūlijā tūlīt pēc ienākšanas Liepājā, kā arī piemiņas vietā Roņu ielā.

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Karš ilga no 1939.līdz 1945.gadam un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību.

1945.gada 8.maijā nacistiskā Vācija parakstīja aktu par kapitulāciju, līdz ar to šajā dienā beidzās asiņainākais karš pasaules vēsturē. 8.maijā pasaulē tiek pieminēts sabiedroto – Amerikas Savienoto Valstu, bijušās Padomju Savienības, Francijas un Lielbritānijas – bruņoto spēku vēsturiskais ieguldījums nacisma sagrāvē.

Latvija Otrajā pasaules karā zaudēja gandrīz trešo daļu savu iedzīvotāju. Vairāk nekā simts tūkstoši Latvijas vīru krita kaujas laukā, karojot abās frontes pusēs. Desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju bija spiesti pamest dzimteni un doties trimdā.

8.maijā visā Latvijā tiek svinēta Nacisma sagrāves diena, kā arī tiek pieminēti Otrā pasaules kara upuri. Eiropā un kopš 1995.gada oficiāli arī Latvijā šajā dienā tiek svinētas Otrā pasaules kara beigas.

G.Ansiņš, noliekot ziedus piemiņas vietās, portālam pauda: “Ļoti ceru, ka nekad neatkārtosies kaut kas tāds, kā bija Otrajā pasaules karā. 8.maijs gan Latvijā, gan Eiropā ir pietiekoši svarīgs. Tas ir simbols tam, ka cilvēki grib dzīvot brīvībā, cilvēki grib dzīvot mierā un saticībā. Es ticu un ceru, ka Latvijai kā NATO dalībvalstij tam nepieciešamais nodrošinājums tiks saglabāts.”

Un turpina: “Liepājas pilsēta Otrā pasaules kara laikā ir ļoti smagi cietusi. To mēs varam redzēt kaut vai pēc nopietniem ēku zaudējumiem, piemēram, Vītolu ielā. Redzam arī to, ka Liepājā, cīnoties par brīvību, ir bijis ļoti daudz upuru. Līdz ar to Liepājā ir arī ļoti daudz piemiņas vietu. Šodien ziedus noliekam 16 piemiņas vietās pilsētā, kas ir liels skaitlis.”

Viņš norāda, ka lielākās piemiņas vietas ir kapsētās, līdz ar ko par piemiņas vietu uzturēšanu kārtībā, kā tas likumā noteikts, rūpējas un pilnveido Kapsētu pārvalde. “Tas ir viens no pilsētas pašvaldības pienākumiem un šo pienākumu pašvaldība arī pilda,” tā G.Ansiņš.