Teju stunda bija nepieciešama, lai pilsētas domes sēdē ceturtdien, 22.augustā, deputāti nonāktu pie kopsaucēja un apstiprinātu Liepājas pilsētas attīstības pamatnostādnes 2013.-2017.gadam, portāls novēroja domē.
“Liepājas pilsētas attīstības pamatnostādnes 2013.-2017.gadam” ir Liepājas pilsētas pašvaldības politisko vadlīniju dokuments laika periodam no 2013.līdz 2017.gadam. Dokuments veidots pamatojoties uz politisko partiju programmās ietvertajiem uzdevumiem un savstarpēji panāktu vienošanos, kā arī pamatnostādņu uzdevumi definēti saskaņā ar pilsētas iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, Attīstības pārvaldes organizētām darba grupām, kā arī pieņemšanās uzklausītiem iedzīvotāju viedokļiem, skaidroja pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.
Tāpat viņš norādīja, ka izstrādātās pamatnostādnes nodrošina saskaņotību ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam un Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam, kā arī vienlaikus izvirza uzdevumus pašvaldības administrācijas struktūrvienībām, pašvaldības budžeta iestādēm un kapitālsabiedrībām.
Izstrādātās attīstības pamatnostādnes ietver politiski noteiktus prioritāros virzienus, kuru īstenošana nodrošinās sociāli ekonomisko attīstību un finanšu resursu koncentrāciju mērķu sasniegšanā. Dokuments veicinās pilsētas sociālekonomisko attīstību, kas pozitīvi ietekmēs pilsētas budžetu, skaidroja pašvaldībā.
Taču ceļš līdz deputātu balsojumam bija tāls un ērkšķains, jo Reformu partijas (RP) deputāti nostājās noraidošā pozīcijā – pamatnostādnēs neesot iekļauts gana daudz RP ideju. Jānis Vilnītis uzsvēra, ka RP deputāti nevar balsot par šādām pamatnostādnēm, jo viņi nav tikuši uzaicināti iesniegt savus priekšlikumus pamatnostādņu sagatavošanai. Savukārt Ģirts Kronbergs prasīja jautājuma izskatīšanu atlikt, lai RP varētu pamatnostādnes papildināt ar savām korekcijām.
Emocijām virmojot, deputāti verbāli sāka cits citam “brukt krāgā”. Linda Matisone (RP) taujāja, kādēļ pamatnostādnēs nav iestrādāta Saskaņas centra (SC) pirms vēlēšanām paustā apņēmība uzlabot pedagogu materiālo stāvokli. Uz to Naums Vorobeičiks (SC) atbildēja, ka jautājums par izglītības darbiniekiem ir iekļauts pamatnostādnēs. Kā pirmais solis šajā jomā būs pedagogu veselības apdrošināšanas, nevis algas pielikums, jo šādu risinājumu izvēlējušies paši pedagogi. „Tas būs pirmais solis, kam sekos otrais un trešais,” uzsvēra SC pārstāvis.
No RP deputātu puses pārmetumi bira gan par to, ka pamatnostādnēs nav iekļauti jautājumi par jaunu bērnudārzu celtniecību, par mikroautobusu kustības atjaunošanu utt.
Kā skaidroja Silva Golde (LP), jaunus bērnudārzus būvēt Liepājā nav nepieciešams, jo rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs stāv ap 300 bērnu, un daļa vajadzību tiks apmierinātas pēc bērnudārza “Pienenīte” rekonstrukcijas, kur būs 94 jaunas vietas.
Savukārt, kā norādīja Jurijs Hadarovičs (SC), transporta jautājumi ir iekļauti pamatnostādnēs. Turklāt viens solis šajā virzienā jau sperts, izveidojot maršrutu no Karostas līdz Dienvidu kapiem.
Kad uz visiem pārmetumiem tika sniegtas argumentētas atbildes, sakāpinātās emocijas pierima. Turklāt par pamatnostādņu apstiprināšanu vienbalsīgi nobalsoja visi 15, tostarp RP, deputāti.
Pamatnostādnes, par kurām deputāti nobalsoja, ietver dažādas jomas. Pirmā no tām attiecas uz bērniem un jauniešiem. Plānots paplašināt jauniešu nodarbinātības iespējas vasarā, palielināt finansējumu vasaras nometnēm, attīstīt un popularizēt jauniešu brīvprātīgo kustību, atbalstīt NVO aktivitātes, ierīkot rotaļu laukumus mikrorajonos, atvērt Jauniešu māju u.c.
Sadaļā “Veselība” plānots veicināt iedzīvotāju izpratni par veselību un līdzatbildību savas veselības stiprināšanā, organizēt veselības veicināšanas pasākumus atbilstoši aktualitātēm veselības jomā, rūpēties par jaunu speciālistu piesaisti, nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību u.c.
Izglītības jomā plānots turpināt modernizēt skolas un bērnudārzus, rekonstruēt skolu sporta un bērnudārzu rotaļu laukumus, uzcelt sporta zāli pilsētas centrā saskaņā ar budžeta iespējām, nodrošināsim vietas bērnudārzos visiem mazajiem liepājniekiem u.c.
Kultūras sfērā paredzēts pilnveidot Liepāju kā festivālu, koncertu, kultūras pilsētu, uzcelt koncertzāli “Lielais Dzintars”, atbalstīt Dziesmu un Deju svētku tradīcijas, rūpēties par kultūras mantojuma saglabāšanu, atbalstīt draudzes dievnamu atjaunošanā, atbalstīt amatieru un profesionālās mākslas kolektīvus, paplašināt bibliotēku pieejamību un kvalitāti, atjaunot koncertdārzu “Pūt, vējiņi!”, izveidot Jūrniecības muzeju un turpināt modernizēt kultūras iestādes.
Sporta nišā plānots paplašināt tautas sporta pasākumu piedāvājumu pilsētā, palielināt atbalstu bērnu – jauniešu sportam, atbalstot sporta skolas un klubus, uzsākt daudzfunkcionāla sporta kompleksa izveides projekta realizāciju (vieglatlētikas manēža, vingrošanas un cīņas sporta zāles, telpas tenisam), kā arī ūdens sporta veidu bāzi un BMX trasi Zirgu salā.
Sociālās drošības un labklājības jomā plānots pilnveidot bērnu un ģimenes atbalsta programmu, vairāk atbalstot liepājniekus, kuri audzina bērnus, palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti pilnvērtīgi iekļauties pilsētas dzīvē, atbalstot sociālos dienas centrus, atbalstīt seniorus un to aktivitātes, veicināt bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū, atbalstīt mūžizglītības un pārkvalifikācijas pasākumus, uzlabojot iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū, sniegt atbalstu grūtībās nonākušiem liepājniekiem, uzsākt bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu skolēniem un pensionāriem, izveidot pašvaldības programmu dzīvojamā fonda attīstībai, īpaši sekmējot ekonomisko īres dzīvokļu piedāvājuma attīstību jaunajiem speciālistiem, paaugstināt bērnudārzu pedagogu, izglītības iestāžu apkalpojošā personāla, pašvaldības policistu, sociālo, sporta, kultūras un medicīnas darbinieku atalgojumu, uzlabosim sabiedriskā transporta kustību, nodrošināt bezmaksas valsts valodas kursus strādājošiem.
Drošības jomā iecerēts finansēt apgaismojuma izveidi iekšpagalmos un izgaismot gājēju pārejas pilsētā, paplašināt video novērošanas sistēmu, nodrošināt biežākus policijas reidus pilsētas ielās, uzturot kārtību ielās un sniedzot drošības sajūtu iedzīvotājiem, rūpēties par drošību uz ūdeņiem un operatīvu glābšanas dienestu darbību, veikt preventīvu darbu narkotisko un apreibinošo vielu lietošanas mazināšanai.
Vides jomā plānots veidot videi draudzīgu pilsētu, labiekārtot parkus, zaļās zonas, pludmales un ūdens malas (Liepājas ezers, Beberliņi, Cietokšņa kanāls), rekonstruēt K.Zāles laukumu, promenādi, labiekārtot mikrorajonus un iekšpagalmus, veicināt graustu sakārtošanu, turpināt ielu rekonstrukciju, turpināt veidot veloceliņus un uzstādīt velonovietnes, veidot suņu pastaigu laukumus, uzsākt Tramvaja tilta rekonstrukciju u.c.
Tūrisma jomā iecerēts veicināt tūristu piesaisti, attīstīt Liepāju kā kūrortu ar medicīnas tūrisma piedāvājumu, sekmēt aktīvā un ģimenes tūrisma attīstību, atbalstīt izklaides, kultūras, atpūtas, sporta un citu pasākumu organizēšanu, izveidot un attīstīt izklaides un tirdzniecības ielu uz pludmali, pielāgot Liepājas ezeru atpūtas mērķiem u.c.
Savukārt ekonomikas jomā paredzēts atbalstīt aktīvu investoru piesaisti, lai radītu jaunas darba vietas, veicināt plašāku mazo, vidējo uzņēmumu darbību pilsētā, rekonstruēt lidostu, sekmēt autoceļu un dzelzceļa sakārtošanu, prāmju līniju attīstību, nodrošināt lētāku siltumapgādi, veicināt ēku siltināšanu u.c.
Jāpiebilst, ka nolemts arī uzdot Attīstības pārvaldei reizi pusgadā sniegt pārskatu par pamatnostādņu īstenošanu, apkopojot uzdevumu īstenošanā iesaistīto pašvaldības administrācijas struktūrvienību, pašvaldības budžeta iestāžu, kapitālsabiedrību un aģentūru sniegto informāciju.