Trešā daļa sabiedrības, kas piedalās vēlēšanās, ir maz, tāpēc politiķiem vajadzētu domāt, kā veicināt vēlētāju aktivitāti, uzskata Liepājas vicemērs Gunārs Ansiņš.
"Mums nepārtraukti ir vēlēšanas – pašvaldību vēlēšanas, Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, Saeimas vēlēšanas, taču vajadzētu mēģināt sapludināt kopā vismaz divas vēlēšanas," intervijā "Rietumu radio" pauda Ansiņš, norādot uz daudz lielāku iedzīvotāju aktivitāti, kad EP un pašvaldību vēlēšanas notika vienlaikus.
Kā vēl vienu būtisku iemeslu zemajai vēlētāju aktivitātei Ansiņš min iedzīvotāju vājo informētību par EP aktuālo dienaskārtību. Viņaprāt, atsevišķām partijām bija liela reklāmas kampaņa, tomēr tās laikā pazuda pats svarīgākais – kas vispār ir EP un kāds Latvijai un katram konkrētam iedzīvotājam ir labums no tā, ka viens vai otrs politiskais spēks uzvar vēlēšanās.
Jau ziņots, ka EP vēlēšanās Latvijā piedalījušies tikai 443 000 cilvēku jeb 30,1% balsstiesīgo vēlētāju. No balsošanas apgabaliem vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 146 186 jeb 35,32% vēlētāju, bet vispasīvākie ir bijuši vēlētāji Latgalē – tur pie vēlēšanu urnām devušies vien 53 356 jeb 23,45% balsstiesīgo.
Salīdzinot ar 2009.gadā notikušajām EP vēlēšanām, kas norisinājās vienā laikā ar pašvaldību vēlēšanām, iedzīvotāju aktivitāte ir bijusi gandrīz uz pusi mazāka – 2009.gadā notikušajās EP vēlēšanās kopumā piedalījās 797 219 jeb 53,69% vēlētāju.
LETA
FOTO: liepaja.lv